Deviņus mēnešus mēs visi redzam visu caur rozā krāsu. Varbūt pat tikai rozā krāsu. Mēs kā tādas zivtiņas peldam slēgtā, siltā, rozā mājvietā. Tad mēs piedzimstam - tādi trausli, mazi, plikiņi, rozā rožpumpuri.

Mans pirmais rožpumpurs piedzima dīvainā februārī - pie dzemdību nama durvīm ziedēja rozā rozes.

Maniem rožpumpuriem visu vajag rozā - sienas, kleitas, lāčus, lelles, autokrēslus… Mazliet paaugsies - gan arī mati būs rozā. Nagus jau tagad vajag rozā. Un tad nāks rozā brillēs. Un, lai dots, nākamie mazie, rozā rožpumpuri.

Un rožpumpuru dēļ jārij krupjus vienu pēc otra, jāsasmeļ jūras, jāstāv kā kalnam, jāpatriec vārnas, jānones no debesīm sauli, mēnesi un zvaigznes. Jo rožpumpuri ir pagātne, tagadne un nākotne.

Un vienmēr Tu  atradīsi sevī gribu un spēku nodzīvot līdz jaunajiem kartupeļiem.