Zilā krāsa vienmēr ir bijusi tālo debesu simbols. Bet tad cilvēks iemācījās aizsniegt debesis, un izrādījās, ka, augstu no debesīm skatoties, planēta Zeme ir zila. Zilā ir cilvēces māju krāsa. Tā apzīmē piederības sajūtu. Zili ziedi dabā ir sastopami visretāk. Tie kļuvuši par ilgu un cerību simboliem. Tie apzīmē metafizisku tiekšanos pēc bezgalīgā un nesasniedzamā. Dārzs ir paradīzes simbols. Paradīze ir īpaša laimes un prieka vieta (Jeb varbūt stāvoklis?), kuru mēs katrs meklējam jau šai saulē, un ceram, ka tur nonāksim, kad mūsu zemes gaitas būs beigušās.

​

Ar gleznu ciklu “Zilās puķes dārzs” es sev un skatītājiem jautāju: Vai laimes stāvokļa priekšnosacījumi ir sevis piederības un identitātes atrašana, izpratne un pieņemšana? Vai laime ir samierināšanās un izlīgums ar pagātni? Vai laimei ir vajadzīga vieta, un no kā šī vieta sastāv? Vai laimes un paradīzes meklējumi ir bezgalīgs process?

​

Gleznu cikls “Zilās puķes dārzs” ir stāsts par piederību un saknēm. Tajā es  simbolu valodā atainoju notikušu mirkļu, pieredzētā, sajūtu un emociju fiksācijas, kas ieskicē manas laimīgās vietas ainavu. Un nē, tur nezied tikai rozes. Tur ir prieks, mīlestība, bailes, dusmas, izmisums, bet pāri visam – pieņemšana un piedošana.

​

Man glezniecība ir piederības pasaulei meklējumi. Mēs visi meklējam savu laimīgo vietu – gleznu cikls “Zilās puķes dārzs” ir vēlējums to atrast mums visiem!

​