GLEZNAS
ZILĀS PUĶES DĀRZS
Zilā krāsa vienmēr ir bijusi tālo debesu simbols. Bet tad cilvēks iemācījās aizsniegt debesis, un izrādījās, ka, augstu no debesīm skatoties, planēta Zeme ir zila. Zilā ir cilvēces māju krāsa. Tā apzīmē piederības sajūtu. Zili ziedi dabā ir sastopami visretāk. Tie kļuvuši par ilgu un cerību simboliem. Tie apzīmē metafizisku tiekšanos pēc bezgalīgā un nesasniedzamā. Dārzs ir paradīzes simbols. Paradīze ir īpaša laimes un prieka vieta (Jeb varbūt stāvoklis?), kuru mēs katrs meklējam jau šai saulē, un ceram, ka tur nonāksim, kad mūsu zemes gaitas būs beigušās.
Ar gleznu ciklu “Zilās puķes dārzs” es sev un skatītājiem jautāju: Vai laimes stāvokļa priekšnosacījumi ir sevis piederības un identitātes atrašana, izpratne un pieņemšana? Vai laime ir samierināšanās un izlīgums ar pagātni? Vai laimei ir vajadzīga vieta, un no kā šī vieta sastāv? Vai laimes un paradīzes meklējumi ir bezgalīgs process?
Gleznu cikls “Zilās puķes dārzs” ir stāsts par piederību un saknēm. Tajā es simbolu valodā atainoju notikušu mirkļu, pieredzētā, sajūtu un emociju fiksācijas, kas ieskicē manas laimīgās vietas ainavu. Un nē, tur nezied tikai rozes. Tur ir prieks, mīlestība, bailes, dusmas, izmisums, bet pāri visam – pieņemšana un piedošana.
Man glezniecība ir piederības pasaulei meklējumi. Mēs visi meklējam savu laimīgo vietu – gleznu cikls “Zilās puķes dārzs” ir vēlējums to atrast mums visiem!
MIRDZOŠĀ DZELME
Gaisma ļauj mums redzēt. Tā spēj izlauzties caur vistumšākā ūdens virsmu, veidojot ņirbošu gaismas un ēnu rotaļu ūdens dzīlēs. Cik brīnišķīgi ir ienirt šajā mirdzošajā ņirboņā, atvērt acis un izjust skaistumu, kas slēpjas zem ūdens virsmas!
SIENĀZIS UZ DEGUNA
Gleznu cikls "Sienāzis uz deguna" ir veltīts bērnībai. Gleznots domājot par bērnības atmiņām un sajūtām - par suni, kam garšoja zirņu pākstis, par gliemežiem jāņogu krūmos, par varžu medībām, sienāžiem uz deguna un naktīs par naktsvijolēm.
DĀRZA APGĀDS
Gleznu ciklā „Dārza apgāds” atainota vēlamā un ideju, esošā jeb objektīvās īstenības un mītrades korelācija. Tas ir mūsdienu post-patiesības un alternatīvo faktu laikmeta stāsts pār to, kā ar māņticības un mītu sistēmu iespējams izvairīties no atbildības par īstenību. Stāsts konstruēts no metaforiskiem tēliem un lasāms, tulkojot tēlu simboliskās nozīmes un šo simbolu rotaļīgās savstarpējās saspēles un ritmus. Darba galvenais ierosmes avots ir kāda agroķīmiķa pasaules uzskatu subjektīvā struktūra, kura ir tik pašpietiekama, ka objektīvam cēloņsakarību skaidrojumam tajā gluži vienkārši vairs nav vietas. Agroķīmiķis ir īsts. Un dzīvs.
STĀSTS PAR AGROĶĪMIĶI UN DĀRZA APGĀDU
Reiz, ne pārāk senos laikos, kādam agroķīmiķim ar spožu, radīt kāru prātu un visādi citādi lielu potenciālu radās ideja – viņš gribēja kļūt par savā zemē lielāko sēklu tirgotāju. Viņš sapņoja par lielu kāpostu, daiļiem dārziem un laimīgiem, bagātiem cilvēkiem dārzos.
Ar milzīgu entuziasmu agroķīmiķis ķērās pie sava sapņa īstenošanas, un tapa sabiedrība ar ierobežotu atbildību un skaistu nosaukumu – DĀRZA APGĀDS.
Sev un pasaulei agroķīmiķis apsolīja mūžīgu mīlestību, pārticību un vismaz vienu baltu markas automobili ikvienam, kas gadījās viņa ceļā. Agroķīmiķa daiļrunība un pārliecināšanas spējas bija neatkārtojamas. Pasaule viņam ticēja, lūkojās viņā ar sajūsmas pilnām acīm, klausījās viņā ar atplestām mutēm, kāposts ripoja pa labi un pa kreisi, un zeme zēla un plauka. Kāds kaimiņu čigāns aiz lielas cieņas, pat, esot par lētu naudu agroķīmiķim savu pēdējo zirgu pārdevis. Daži gan runā, ka tas zirgs būšot bijis melnas maģijas noburts.
Ej nu sazini, kas notika ar čigāna zirgu, bet pār agroķīmiķa ceļu sāka skriet melni kaķi. Sākumā agroķīmiķis tik trīs reiz piesita pie koka, nospļāvās pār kreiso plecu, pieturējās pie bikšu pogas un augsti paceltu galvu soļoja uz priekšu. Taču itin drīz jau nācās ķerties pie smagās artilērijas. Svieda agroķīmiķis pa tiem melnajiem spokiem gan ar galviņkāpostiem, gan ziedkāpostiem un visbeidzot arī ar Briseles kāpostiem.
Taču nekā. Melnie kaķi, pagāni tādi, līdz šai dienai no agroķīmiķa ceļa nav atkāpušies. Bet arī agroķīmiķis nedomā padoties. Sviež viņš atkal un atkal pa saviem spokiem ar kāpostiem tā, ka zeme dreb. Galvenais esot tikt vaļā no kaķenēm. Ja vairs nevarot glābties, esot jālieto Dalmācijas krizantēmu un vaivariņu ekstrakti, un labi daudz terpentīna.
KĀPOSTS
Gleznu cikls KĀPOSTS veltīts sabiedrībā pastāvošajai sociālpolitiskajai un ekonomiskajai grūtsirdībai. Kad sabiedrība ir neapmierināta, nomākta un dusmīga, tā meklē vainīgo. Vainīgo ir daudz, bet kāposts pavisam noteikti ir vainīgs. Kāpostu gleznas iespējams lietot kā talismanus.
NO MĀJĀM UZ MĀJĀM
Gleznu cikls NO MĀJĀM UZ MĀJĀM tapis Vācijā 2015. gada migrācijas krīzes laikā kā reakcija uz to. Manu prātu nodarbināja jautājums - vai visi šie no savām zemēm (mājām) bēgošie cilvēki jelkad atradīs savas mājas?
ZVĒRI UN PILIS
Gleznu cikls "Zvēri un pilis" ir veltījums milzu ambīcijām. Maza būtne - lielas gaidas.
24 MIRKĻI MĀJU
Gleznu cikls "24 mirkļi māju" tapis kā atbilde vai drīzāk pretreakcija gleznu ciklam "24 mirkļi svešuma". Tas ilustrē manas sajūtas pēc atgriešanās mājās no ilgākas prombūtnes.
24 MIRKĻI SVEŠUMA
Gleznu ciklā “24 MIRKĻI SVEŠUMA” attēloti mani piedzīvojumi un sajūtas atrodoties prom no mājām. Tas ir stāsts par iespaidiem un emocijām, svešumā sastaptām dīvainībām un savādiem atgadījumiem.
